Ziņojumu dēlis

SEN TO RĪGU DAUDZINĀJA.

-

ATBILDES  par uzvedumu “ KAS TO RĪGU DIMDINĀJA”

VII līdz X grupai- saņemtas 38 atbildes, diemžēl interese par šo uzvedumu ļoti maza ir bijusi VIII – 7 un X -8 grupās! Par ko tas varētu liecināt?

PALDIES ATBILDĒTĀJIEM un uzskatu, ka viņu darbs būtu pelnījis īpašu novērtējumu, piem. interesanti noformētas atbildes par “Rīgas teikām” un vēlējumi- varētu tik nosūtīti kā Jaungada apsveikumi  RĪGAS DOMEI! TIE patiesi ir forši! VECĀKI- padomājiet par to! Lai redz, ka bērni pandēmijas laikā ir ar gaišām domām.

1.Neviens nevienu deju nav dejojis, jo tās pēdējos gados nav bijušas Ansambļa repertuārā.

2..Atbildes visdažādākās- tā Felicita no 10.gr.gatava mācīties  VISAS!, arī 7.gr.Viktorija grib iemācīties 7 dejas, pat nosaucot to nosaukumus! Skaitliski  uzvarētāja deja ir skolotājas Janas sacerētā “Jūgsim, cūciņ, silītē, brauksim Rīgas pilītē”,/ 10x/, tad seko rotaļdeja “Rīga dimd’/ 9x/- abas tika filmētas Bastejkalna visaugstākajā vietā. Tālāk-“ Kaut man būtu tā naudiņa” / 5x/ un “tā deja pie Zviedru vārtiem”- tas ir “Apsedloju bēru sešķi” /4x/. Secinu- visi noilgojušies pēc ceļojumiem! Es arī !

3.Paldies visiem, kas vai nu paši izlasījuši, vai noklausījušies vecāku stāstus –leģendas par Rīgas rašanos. Tās visas ir pareizas un interesantas. Bet ir mūsu starpā stāstnieki, kas izdomā varen interesantas lietas par Rīgas rašanos paši.

4. Tā –Paula no 9.gr. ir pārliecināta , ka “ atlidoja citplanētieši un atstāja olu, kad uzlija lietus , ola sāka augt liela liela, līdz no tās izšķīlās Rīga”. Armands no 7.gr. domā , ka visa pamatā ir nauda:” Bija upe Daugava  ar daudz kuģiem. Tad izdomāja  uzcelt Rīgu, lai kuģi maksātu naudu”.  Karolīna no 7.gr. ir strikta:” Rīgu radīja Latvija un tās armijnieki”? Savukārt, Karlīna no 9 .gr. zina  vairākus nostāstus, bet domā pavisam īsi: “ Rīgu radījis Dievs un viņam palīdzēja būvnieki” Vēl interesanta doma ir Ilzei no 7.gr.:” Reiz bija skola Rīga un tā bija labākā skola Eiropā. Kādu dienu zēns savu  ciemu nosauca  Rīga un ciems kļuva lielāks un tas tagad ir Rīga”.

Taču visčaklāk un radošāk ir pastrādājuši brālis  Kārlis /7.gr./ un māsa Elza /8.gr./ Rozēni. Domāju, ka viņu apceres būtu interesanti uzzināt  arī citiem! Viņu leģendas- Kārlis: “Citus nezinu, tāpēc stāstu es. Reiz bija maza pilsētiņa Pierīga. Tur bija lielkungs. Viņš domāja, ka  Pierīga ir diezgan maziņa, tāpēc visu savu naudu izmantoja lielākas pilsētas uzbūvēšanai. Tā pa mazam solītim , gadu pēc gada tika uzbūvēta lielā pilsēta , kuru nosauca par Rīgu. Un tad viņam pienāca beigas , to pārņēma viņa mantinieks, tāpēc Rīga ir tik liela. Pateicoties lielkungam” . Bet Elzas leģenda ir šāda:” Bija divas salas. Vienā salā bija daudz cilvēki, kuri nezināja par otru salu. Otrā salā bija augļi un dārzeņi. Un tad viens zēns pamanīja lielu koku, kas bija līdz pat mākoņiem. Tas koks bija līdz pat debesīm, sniedzas līdz mākoņiem. No tā katru dienu krita kāds auglis. Puikam tālumā likās , ka tā ir  zvaigzne un viņš gribēja noskaidrot , kā izskatās un rodas zvaigznes. Viņa mamma teica, ka zvaigznes ir mazas planētiņas, kas ir kā neskaitāmi tukšumi. To puisi sauca Jēkabs. Viņš vienu dienu izskrēja pie grāvja malas, kur sākās okeāns un tad viņš paslīdēja un iekrita lielajā okeānā . Bet tur bija lielais Kristaps. Jēkabs nokrita uz lielā Kristapa deguna un tieši tajā brīdī Kristaps pieceļas  un pamanīja Jēkabu.  Viņš bija bezbailīgs  un jautāja  vai viņš varētu viņu pacelt uz otru salu, kur zvaigznes krīt. Milzis pasmējās:” Kādas zvaigznes?”  Viņš teica – tie tak ir svaigi augļi, bet Jēkabs  neticēja. Un milzis piekrita un pārcēla, un tad Jēkabs  tiešām ieraudzīja, ka tas ir augļu koks. Tad nu viņam ieinteresēja augļu koks, kā tas ir radies? Viņš prasīja Kristapam , lai pieved tuvāk  paskatīties. Tieši tajā brīdī krita auglis , kuru Kristaps saķēra un iedeva Jēkabam un jautāja: ”Vai šis izskatās pēc zvaigznes?” .Un  tad  lielais Kristaps  pāršķēla augli uz pusēm un lika puikam to pagaršot. Bija ļoti  garšīgi.  Un tad Jēkabs prasīja , lai pārceļ atpakaļ. Tad viņš pasauca visus  salas iemītniekus , lai nāk līdz. Tad visi devās līdzi un lielais Kristaps  tos pārcēla uz otru salu un tad visi priecājās. Urāāā! Visi kopā  viņi sāka būvēt pilsētu , kuru pēc tam nosauca par Rīgu “  Pareizi vien  sanāk- arī mēs taču tiecamies pēc zvaigznēm!

5..Visas atbildes pareizas , jo kāpēc gan Lielais Kristaps nevarētu būt šoferis/ Eduards  9.gr./, vai spēka vīrs Mairis Briedis /Tomass 9.gr./, arī dejotājs/  Varī “brālis  kādam mazam bērnam, vai arī Lielais Kristaps ir  mazā Kristapa tētis” /Paula 10.gr./.Un pavisam noteikti  viņš ir “ nacionālā Kino balva bronzas statuja  Elzas / 8.gr./ vectētiņa scenārista Alvja Lapiņa grāmatplauktā !

6..Visas  38 atbildes / pat ja ne pašu, bet vecāku uzrakstītas/  ir pelnījušas visaugstāko novērtējumu, jo ir tik gaišas, optimistiskas , bērnišķīgi tiešas , kā piem.: “Lai būtu daudz bērnu !” /Paula 9.gr./, “ Lai Latvija stipra kā mēs!” /Sofija 10.gr./, ‘Lai Rīga spīd kā zelta gailis, jo Rīgā ir daudz zelta gaiļu!” /Elīna 10.gr./, ‘Daudz daudz prieku, lai mūsu Latvija būtu tīra, tāpēc mums nepiegružot to, un lai tā neslimotu! Lai cilvēki varētu laimīgi dzīvot! Lai nebūtu vētras , lai viss būtu labi!”/ Ričards 9.gr./, “ Lai karavīri nenomirtu!” /Pēteris 9.gr./, “ Novēlu  Rīgai , lai Rīgas gailis  uz torņa turas mūžīgi, un lai Rīgai  nekad netrūkst mazie dejotāji!” /Odrija 9.gr./. Un visbeidzot- “ ES TEVI MĪLU,RĪGA! ESI KĀ SIRSNIŅA LATVIJAI!” / Karlīna 9.gr./

 

 

Vecākā līdz VI grupai- kopā 36 atbildes, no tām 12 snieguši III grupas dejotāji! Liels paldies viņiem un viņu ģimenēm, jo šajā darbiņā tās iesaiste ir ļooooti nepieciešama! Protams , ne vecākajai grupai, kur  TIKAI 2 DEJOTĀJAS ir sapratušas šī uzdevuma nozīmi  ne tikai kā “Zelta Sietiņa” pārstāvēm, bet  kā mūsu tautas jaunās paaudzes izaugsmei patriotisma un tautiskuma garā. Tas pats attiecināms arī uz V grupu, kura ir kūtra ne tikai uz domāšanu, bet arī uz piedalīšanos mūsu attālinātās nodarbībās. Lūdzu saņemieties, jaunie cilvēki! Pašlaik ir īstais laiks un vajadzība kustināt ne tikai muskuļus, bet arī smadzeņu pelēkās šūniņas! Es ļoti ceru un ticu Jums!

1.-4.No visām atbildēm uz pirmo jautājumu par Deju svētku numerāciju  TIKAI 18 ir PAREIZĀS , par  nosaukumu nav – NEVIENA! Otrais jautājums nav sagādājis īpašas grūtības- jo pats gads jau pasaka svarīgāko , kas šai laikā notika Latvijā .Un tomēr- kādam pati nozīmīgākā ir likusies Renāra Kaupera piedalīšanās?...citam licies, ka Raimonds  Pauls ir kāpis tribīnē un nodiriģējis  “Gaismas pili”?...../ pareizās atbildes skat.tālāk info par Deju svētkiem/.

Uz 3 .jautājumu – pareiza atbilde ir 9 dejas , vēlākā laikā šajā uzvedumā tika iekļauta arī “Cietuma balāde” , kas nebija TV uzvedumā, jo šķita, ka Deju svētkos uzvedums jāpadara jautrāks, jestrāks. Tāpēc arī tas šāviens ar starta pistoli, par kuru daži zināja pareizi teikt. Šo manu trako ideju atbalstīja un palīdzēja realizēt toreizējais VISC centra priekšnieks Ringolds Beinarovičs. Un vēl- šajos svētkos tieši šīs dejas laikā debesis nomācās un sākās negaiss. Uz brīdi izslēdzās elektrība, pazuda skaņa UN TAD viss stadions  sāka dziedāt- “ Es sēžu drūmā cietumā...” un turpināja dejot! Un es stāvēju bez lietussarga tribīnē un dziedāju līdz! Tādas , lūk, sajūtas!

 

UN TE - info ,kas grib zināt:

I Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētki/ turpmāk rakstīšu tikai Deju svētki/ notika 1960 gadā “Dinamo” stadionā H.Sūnas virsvadībā.

 

II Padomju Latvijas skolu jaunatnes deju svētki  -1967.gadā 01.07 “Daugavas “ stadionā ,virsvadītāji I.Saulīte un H.Sūna, Goda virsvadītāja M.Lasmane

 

III Padomju Latvijas Skolu jaunatnes Deju svētki 1972.gads 01.07 “Daugavas” stadions, -virsvadītājs-režisors Uldis Žagata

 

IV PL Skolu jaunatnes Deju svētki 1979.gads 30.06, 01.07  “Dinamo “ stadions, virsvadītājs –režisors Uldis Žagata

 

V LPSR Skolu jaunatnes Deju svētki  1984.gads 30.06,01.07. “Dinamo” stadions, 1x piedalās TDA – “Zelta Sietiņš” , ‘Dzintariņš”, ‘Uguntiņa”.Lietus...lietus...lietus...

Visi pieci iepriekš minētie  svētki bija kaut kam veltīti-Lielai oktobra revolūcijai....Pad Latvijas atbrīvošanai.... V.I.Ļeņina dzimšanas vai miršanas reizei..... utmldz.

 

VI Latvijas Skolu jaunatnes Deju svētki 1989.gads 01.,02.07 “Daugavas “ stadions, mākslinieciskā vadītāja Ingrīda Saulīte. Pirmo reizi  nekam nav veltīti, 1x  programmā izmantots “bloku” princips- ir 9 bloki. Vienu no tiem- “ Ganos man visi prieki” veido sk.B

 

 VII Skolu jaunatnes Deju svētki.- 1995.gada  01.07 divi koncerti “Daugavas” stadionā.

PAR ŠIEM SVĒTKIEM  ARĪ BIJA UZDEVUMS. Tātad- NOSAUKUMS- “SPRĪDĪŠA SEPTIŅAS DIENIŅAS BALTAS” . Pirmo reizi skolotāja B. Ir mākslinieciskā vadītāja un koncepcijas līdzautore / otra ir mūsu bijusī pedagoģe , horeogrāfe Rita Spalva/.Pirmo reizi ir pieaicināta speciāla režisore- Līga Balode, pirmo reizi tiek veidots uzvedums ar kopēju koncepciju un saturu. Sk.B.- ir arī autore 3 blokiem- “ Darbiņā” pirmo reizi par virsvadītāju uzaicinot Agri Daņiļēviču , ‘Pasaule”- kurā ir izmantotas 8 dejas no uzveduma “ Kas to Rīgu dimdināja” un “Atkal mājās” veidojot speciālu koncerta finālu ar Im.Kalniņa mūziku.

 

VIII Skolu jaunatnes Deju svētki 2000.gadā 01.,02.07 “ Daugavas” stadionā” koncerti ar nosaukumu “ Zelta kamolītis”, mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis, režisore- Anna Jansone. Uzvedums  ir iecerēts, kā pasaka , kurā bērns arvien pieaug , pieņemas prātā un gudrībā. Un gala rezultātā 10.-12.klašu grupā , kur pasaka saucas” Par prinčiem un princesēm” galvenās dejas ir- ?”Rakari”, ?”Gaviļņieces”. ‘un ?visādi citādi ģeniālā “ Govju kazaks”. Vai princis?

 

IX Skolu jaunatnes  Deju svētki – 2005.gads 01.-03.07 “Daugavas “ stadions, režisore Dace Micāne, nosaukums “Ritums”, cenšanās dejās attainot gada ritējumu.

Vairāk kā 2.500 dejotāji koncerta prologā izpilda mūsu ansamblī radīto deju svītu ar Raimonda Paula mūziku” Kas to Rīgu dimdināja” , kuru Maestro ir nosaucis par labāko, kas radīts Latvijā bērnu dejā.

 

X Skolu jaunatnes deju svētki -2010.gads 10.,11.07 “Daugavas” stadions , uzvedums “ DEJA KĀPJ DEBESĪS”.Koncepcijas ar nosaukumu ‘Dejas koks’autore un mākslinieciskā vadītāja  sk.B, ar  pieaicināto  A.Daņiļēviču , režisors Uģis Brikmanis.

 

XI Skolu jaunatnes Deju svētki – 2015.gada 09.-11.07 “Daugavas” stadions . Nelaiķes Artas Melnalksnes / bijusī Zelta Sietiņa dejotāja/  iecere . Indras Ozoliņas, Ingas Pulmanes, Agra Daņiļēviča izpildījumā, režisore Inga Cipe- LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT”.

5. Arī uz šo jautājumu īsteni varētu atbildēt tikai paši līdzdalībnieki un tādu, šķiet Ansamblī / arī vecāku starpā/ ir maz. Pie tam paši koncerta dalībnieki jau nezināja notikuma fineses. Bet pēc manām atmiņām bija tā- koncerts Operā bija ieplānots 18.11 tajā laikā nedomājot, ka tas ir īpašs datums un visticamāk to tā arī neuztvēra kultūras dzīves noteicēji , jo citādi tas būtu aizliegts. Nu, sen ieplānots bērnu deju kolektīva koncerts! Koncerta otrā daļa ar minēto uzvedumu jau gāja uz beigām, kad  pie manis pienāca aktieris Andis Kvēps / viņa bērni vadīja koncertu/ , kurš tikko bija atgriezies no manifestācijas Daugavmalā un teica, ka tur plīvojot tūkstošiem sarkanbaltsarkano karogu. Un tad es kopā ar kolēģiem koncerta noslēgumā izgājām uz skatuves/ jā, sarkanā kleita ar balto šalli gan bija iepriekš izdomāta/  un sākām dziedāt  “Nevis slinkojot un pūstot” un TAD... piecēlās visi skatītāji un MĒS DZIEDĀJĀM!

6.Par kleitu- paldies visiem tiem, kas gatavi mani ieģērbt gan- tautas tērpā/  Patrīcija no 2 gr./, gan pusgari tumši zilā tērpā / Liene 3.gr./, gan brāļa un māsas Droisku piedāvātās zila vai gaiša lina kleitās ar tautisku jostu ap vidukli. Īpaši smuki izskatītos gara melna kleita ar ziediem /Adriāns 6.gr./  vai “ ne dzeltena, bet ļoti latviska ar priekšā piespraustu saktu / Šarlote 6.gr./. Un tomēr tā bija, kā vairums zināja? Uzminēja?- karogsarkanā krāsā ar garu baltu šalli .

7.Atbildes ir absolūti pozitīvas, tikai viena meitene šo uzvedumu skatoties  “ nav jutusi neko”. Te nav komentāru...Taču ir arī tā :” Noskatoties uzvedumu jūtu lepnumu, ka esmu latviete, lepnumu par “ mūsu skaistajām tautasdziesmām, dejām un tērpiem”./ Līva 6.gr./  Vai arī: “ Deju uzvedums vispār veicina kopības sajūtu un tautas deja viennozīmīgi ir veids kā  vairot savu patriotismu, jo tā ir daļa no mūsu kultūras mantojuma” ./Asnāte vec. gr./. Garāk un pamatīgāk šo tēmu apcer  Santa no 2.gr.:” Manuprāt, jā, noteikti, jo šajā uzvedumā daudz tika izteikti un uzsvērti Latvijas simboli. Tika rādīti kultūras pieminekļi- Brīvības piemineklis, Rīgas vārti, Vecrīgas skaistās mājas, kā arī Akmens tilts pāri Daugavai. Bērniem mugurā bija latviešu tautastērpi , kas iekļauti Latvijas kultūras mantojumā. Tika dziedātas dziesmas latviešu valodā, dejotas latviešu tautasdejas, arī teikas un mināmas mīklas bija par Latviju. Un , ja šo visu redz un tam pievērš kaut nedaudz uzmanības , tad tajā var redzēt ko skaistu- MŪSU LATVIJU”.  

Skaistas un pamatotas  domas arī Annai no vecākās grupas:” Ar metaforu , simbolisma un citu līdzekļu palīdzību, mākslas  darbs var nodot tautai vēstījumu , ko citādā veidā  izteikt nemaz nav iespējams. Māksla spēj  cilvēka dvēseli aizskart daudz spēcīgāk  nekā vienkārši vārdi, tāpēc, protams, patriotisma jūtas  var radīt deju uzvedums. Pilnīgi noteikti arī “ sen to Rīgu daudzināja” , kuram ir ļoti simbolisks nobeigums. Es svecīšu liesmas  patiesībā uztvēru kā šo  patriotismu un latviskumu , kas tiek rūpīgi sargāts un netiek atdots nevienam. “

Bet 6.gr.Viesturs kā jau vīriešu kārtas pārstāvis ir īss un konkrēts un uz jautājumu vai uzvedums var veicināt patriotisma jūtas atbild:” Protams , ka var , jo viņi dejo tāpēc, ka Latvija atdabūja brīvību”  vienlaikus dodot savu novēlējumu:” Lai visiem ir labi Latvijas svētki!”.  Tikpat gaiši , pozitīvi un labestīgi ir arī pārējo  novēlējumi mūsu Rīgai un Latvijai svētkos ! Un man atliek tikai pievienoties tiem!

PS Video sveicieni video sadaļā!!:)

Seko mums Facebook:

“Zelta sietiņš” čivina:

RT @visc_gov_lv: 🤸‍♀️Interešu izglītības aktivitātes atsāksies no 1. jūnija. 📝IESKATIES, kas jāņem vērā tās īstenojot. ✅Vairāk informāc…

Mums vajag vēlēties sev tikai Latviju, neko mazāk par Latviju! - K.Skalbe #tautastērpugājiens https://t.co/QTRDnLccMb

“Zelta Sietiņš” kontakti

+371 67553883
+371 29495751


zeltasietins@inbox.lv

Zemitāna laukums 10-5, Rīga, LV 1006, Latvija

VEF Kultūras pils, Ropažu iela 1, Rīga, LV 1039, Latvija